19 Dec 2011

Valsts valoda(s)

Pagājušajā nedēļā sanāca tramvajā braukt kopā ar ļoti skaļi runājošu, visdrīzāk, krievu tautības pārstāvi.

Tā kā braucu ar sporta somu, tad kāpjot iekšā no aizmugures saņēmu uzaicinājumu paņemt malā savu koferi, lai var iekāpt. Pēc brīža, kad biju paņēmis to nedaudz malā un paskatījos uz uzrunātāju, tad arī saņēmu atvainošanos. Vēlāk arī pastāstīja, ka ir nedaudz iedzēris, tāpēc ir tik runīgs, bet nevienam neko ļaunu nevēl. Pēc tam gan viņš pārgāja pie tēmas par otrās valsts valodas ieviešanu latvijā. Un dīvainā kārtā viņa teiktajā bija ļoti interesants skatu punkts uz šo jautājumu.

Uzsvars tika likts uz to, ka latvieši ir par daudz nobijušies, par to, ka nu tikai viņu valoda iznīks. Ka nekur jau tā neiznīks, jo virtuvē gan jau vēl to ilgi runās. Tika piesaukti arī citu valstu piemēri, kur arī ir otra valsts valoda un neviens par to nesatraucas. Vēl sekoja dažādi izteikumi, kas gan bija mazāk saturīgi.

Man jau liekas, ka tas ir tikai normāli, ja tev ļauj izteikties savā iedzimtajā valodā, jo šādi spēj izteikties precīzāk un labāk. Man arī ir grūti precīzi kaut ko pateikt angļu valodā, jo reizēm pietrūkst kāds atbilstošs vārds vai izteiciens, bet latviski man ir daudz vieglāk – gan rakstīt, gan runāt. Un šī iemesla dēļ būtu tikai labi, ja ieviestu otru valodu – būtu vieglāk iedzīvotājiem risināt problēmas.

Taču lieta, kas man ir nepieņemama – cilvēks, kas iebrauc citā valstī un pat nevēlas mācīties tās valsts valodu ir nepieņemami. Tā ir savā ziņā necieņa pret valsti un tās iedzimtajiem iedzīvotājiem. Un šāda necieņa nav pieļaujama. Būtu jāiet un daudz aktīvāk jācīnās par to, ka katrs kurš dzīvo šajā valstī māk runāt latviski. Kur bija latvieši, kad bija iespēja parakstīties, lai visi bez maksas mācās tikai latviešu valodā? Tad tas nelikās būtiski, lai gan patiesībā tas ir daudz būtiskāk par iespēju kārtot dokumentus vēl kādā citā valodā.

Varbūt pēc šī referenduma mēs, latvieši, sāksim daudz aktīvāk domāt, lai cīnītos par to, ka cilvēki, kas pie mums dzīvo un atbrauc mācītos un iemācītos latviešu valodu. Un kad mēs redzēsim, ka nav problēmas runāt latviski, tad varbūt daudziem arī paliks vienalga – vai ir, vai nav divas oficiālās valodas.

Bet jācīnās ir PAR lietām, nevis pret.

Ir ko teikt? Pasaki!

Sakāmais:


1 + = 4