23 Okt 2011

Medību sezona atklāta

Medību rezultāts

Pagājušajā sestdienā notika šīs sezonas dzinējmedību atklāšanas pasākums. Mērķis jau viens – kamēr ir licenzes un laiks šaut aļņus, tikmēr ir jāmēģina arī kādu nomedīt. Un mūsu kolektīvam vēl bija divas licenzes uz aļņiem.

Tad nu vispirms tika apskatīti ceļi, ievērtēts, kur ir kādas dzīvnieku pēdas un tad varēja sākties arī medības. Pirmie pāris masti bija visai neveiksmīgi, jo nekas tā īsti arī netika redzēts, taču pēcpusdienā jau klājās nedaudz labāk. Labāk tādā ziņā, ka vismaz daži aļņi tika redzēti, bet nomedīti gan netika.

Tad nu arī šajā sestdienā medības uz aļņiem turpinājās. Iepriekšējā dienā viens apbraukājot laukus bija pamanījis, ka vienā vietā pie ceļa ganās alnis, tad nu arī tika nolemts, ka jāmēģina dzīt šis masts. Veiksmīgi ieņēmu pozīciju, kur gaidīt aļņus un atlika tikai gaidīt. Ņemot vērā, ka vieta, kur stāvēju savienoja kopā divus biezokņus, tad iespēja ieraudzīt kādu alni bija visai liela, vajadzēja tikai klusi uzvesties un gaidīt. Arī šaušanas pozīcijas bija visai labas, ja vien atskaita to, ka šaušanas trajektorijā bija atstāta mašīna, kas to nedaudz apgrūtināja, ja nevēlējos sašaut kādu logu.Varēja dzirdēt, kā suņi ir kaut ko sākuši dzīt, tas noteikti viesa cerības. Drīz arī atskanēja šāviens, vēl pēc brīža bija vēl viens šāviens. Un pēc tam vēl. Novērtējot šaušanas vietas izklausījās, ka aļņi varētu pārvietoties arī gar mednieku līniju tieši manā virzienā, kas uzlaboja manas cerības kādu no tiem ieraudzīt un mēģināt arī nomedīt. Un vēl pēc brīža tas arī notika – pa krūmiem varēja redzēt zibam aļņu kājas. Atlika tikai gaidīt, kad tie šķērsos stigu, lai izdarītu šāvienus. Lai arī biju pietiekami labi sagatavojies tomēr meistarība pievīla, kā vēlāk noskaidrojās – abi šāvieni lidoja alnim secen. Atlika vien pārlādēt bisi un pagaidīt, kamēr beidzas dzīšana, lai var novērtēt situāciju. Tā nu mierīgi gaidīju, vēroju apkārtni, klausījos vai vēl kaut ko nedzird, klausījos, kā dzinēji nāk tuvāk. Līdz pēķšņi blakus esošais mednieks vienu reizi izšauj. Nu neko, jāturpina gaidīt. Kad dzirdu, ka pa krūmiem atkal kaut kas čab, ieraugu, ka pazib aļņa kājas – atkal sagatavojos šāvienam – alnis parādās, izšauju un alnis nokrīt. Sajūta bija tāda nedaudz pārsteidzoša, jo bieži jau nav tā, ka alnis ņem un nokrīt uzreiz, ja vēl ir jāšauj pa tādu, kurš pietiekami ātri pārvietojas.

Tiek sagaidītas masta noslēgums. Kolēģis ir nomedījis arī aļņu bulli, tā ka esam veiksmīgi izpildījuši savu normu, atliek vien apstrādāt medījumus. Ātri un veiksmīgi medības noslēdzas. Lai nu pirmapstrāde būtu interesantāka, tad tiek noorganizēts arī viss nepieciešamais, lai varētu sagatavot aknas, kā arī uzcept elsiņu gabaliņus. Tomēr process kļūst interesantāks. Tad nu pirmo veiksmīgi apstrādājām, gaidam kamēr tas tiks sadalīts, kamēr sagatavos aknas, elsiņi izņemti un gaida arī savu cepšanas kārtu. Kaut kā runājam ar kolēģi – šis saka, ka vienā citā kolektīvā, kur medījis tur elsiņus ēdod arī svaigus. Skaidra lieta, ja jau ēd, tad jau droši vien garšīgi un vajag pagaršot. Neko, nogriežu mazu gabaliņu – jā tiešām reāli labi. Gaļa tāda reāli mīksta, bez cīpslām, viegli sakožļāt un tā garša arī ir tāda – pēc īstas gaļas. Biju pat nedaudz pārsteigts, ka garšo tik labi. Bija vēl daži entuziasti, kuri arī pagaršoja un atzina, ka ir visai laba. Lai gan pārāk daudz ieēst svaigu gaļu gan grūti. Pēc tam vēl kārtīgi pieēdos saceptās aknas un arī apceptos elsiņus. Mājās tas viss jau garšo baigi labi, bet svaigā gaisā tas viss garšo vēl labāk.

Tā nu arī veiksmīgi esam noslēguši sezonu uz aļņiem un jāgaida atkal nākamais gads, lai varētu uzēst elsiņus!

Tags: , ,

Ir ko teikt? Pasaki!

Sakāmais:


3 + 8 =