15 Aug 2011

Medības

Līdz šim gan vēl nav sanācis uzrakstīt par vienu no maniem hobijiem – medībām. Lielākoties tāpēc, ka pēdējā gada laikā ar to nodarbojos samērā reti. Bet nu ir pienākusi arī pirmā reize.

Šī bija tāda izteikta aktīvās atpūtas nedēļas nogale. Kurā pārmaiņus tika apvienotas gan medības, gan arī laivošana. Tā kā šajā sestdienā bija pīļu sezonas atklāšana, tad pēc vairāku gadu pārtraukuma tika nolemts, ka ir jāpamēģina tajā piedalīties vismaz daļēji. Daļēji tāpēc, ka devāmies uz bijušo karjeru, kas nu jau ir pilns ar ūdeni, kā arī ir sācis aizaugt ar niedrēm. Tēvs teica, ka tur iespējams varētu būt pīles, jo vienreiz tur piebraucot divas bija redzējis. Tā kā tuvējā apkārtnē nekādi daudz labāki varianti nebija, tad nu arī izlēmām tā darīt. Ieradāmies gan nedaudz pēc 16, kas ir oficiālais atklāšanas laiks, bet tas laikam neko daudz nemainīja, jo pīles tur pārāk nesastapām.

Pirms mums jau tur bija atbraukuši daži cilvēki, no kuriem viens izrādījās arī viens no jaunajiem mežsargiem. Vismaz formāli tika pārbaudīti mani dokumenti, kā arī redzēju kāds izskatās mežsargs. Vienā brīdī tur pat parādījās viena lidojoša pīle, bet tā pazuda tik pat ātri cik parādījās. Skaidrs bija, ka nav vērts vairāk gaidīt, kamēr iestāsies tumsa, jo tas nozīmētu nīkt kādas 3h bezdarbībā, jo pīles parasti sāk pārlidojumus tikai ap tumsu, ja vien viņas neizdzenā ātrāk. Un uz izdzenāšanu cerības bija mazas. Tad nu tika piemērots plāns B – doties medīt bebrus.

Tieši pagājušajā nedēļā bijām nolaiduši dažus bebru aizsprostus uz upes. Tāpēc varēja doties apskatīt vai tur kādu bebru nevarēs pamanīt un varbūt arī nomedīt. Vienīgais mīnuss bija, ka vajadzēja pa brikšņiem iet iekšā kādas 10 minūtes. Bet nu, kamēr bija saule, tikmēr varēja arī ne tik daudz medīt, kā vienkārši apbrīnot dabu.

Bet nu tuvojoties saulrietam arī sāka parādīties bebru aktivitāte. Dzirdēju tikai plunkš un skatos, ka viens peld manā virzienā. Domāju, ka vēl jāpagaida, lai piepeld tuvāk, bet šis nonira un pazuda. Pat īsti neredzēja, ka kādā virzienā sāktu viļņoties ūdens. Bet nu skatos, ka drīz pēc tam tālumā peld vēl viena amfībija. Ūdens jau gluds, tā ka labi un tālu var redzēt kustību. Neko – mierīgi gaidu, lai piepeld tuvāk. Domāju gaidīšu vēl nedaudz, bet skatos, ka apmēram tajā pašā vietā kur iepriekšējais, šis sāk kaut ko minstināties – domāju, ka vairāk nav jāgaida, notēmēju un šāvu, bet laikam kārtīgi nenotēmēju, jo bebrs ātri ienira un pazuda no acu skatieni. Vismaz bija skaidrs, ka ir jāmaina dislokācijas vieta, jo 20 metrus uz priekšu bija pietiekami laba vieta, kur tos gaidīt. Ja jau divi tur bija, tad gan jau vēl kāds parādīsies. Kādu laiku gan nekas nerādījās un arī sēdēt nebija kur, tā ka palika jau nedaudz garlaicīgi stāvēt. Vienā brīdī gan kaut kas bija pamanījies iznirt, bet dzirdēju tikai kā ātri ienirst atpakaļ un redzēju ūdens viļņus, ka aizpeld prom. Cerības noplaka vēl nedaudz. Bet nu pēc kāda laika pēkšņi dzirdu, ka attekā, kas ir nedaudz priekšā kaut kas it kā peld, ātri sagatavojos un gaidīju, ka kaut kas tūlīt upē iznirs priekšā – tā nu arī ilgi nebija jāgaida un ūdenī parādījās galva. Ilgi negaidīju un izdarīju mērķtiecīgu šāvienu. Vēl uztaisīju kontrolšāvienu, jo bebrs tomēr nedaudz pa ūdeni kuļājās. Tad atlika vien tikt upes otrā pusē un izķeksēt no ūdens guvumu. Jāsaka, ka tas bija baigi lielais. Manuprāt, tas svēra nedaudz vairāk nekā vidējais buks. Vēl kādu laiku pastāvēju, bet tā kā nekādas kustības nebija, tad nolēmu doties ārā no meža, jo pa gaismu tomēr vieglāk izvilkt guvumu caur brikšņiem. Biju jau ticis līdz bebru dambim, vēl uzmetu aci upei, kas tur notiek – skatos, ka tur atkal jau kāds peld. Nedaudz pagaidīju, bet redzēju, ka tomēr klāt nepeldēs. Tomēr ievērtēju, ka tālumā peld vēl viens. Daudz nedomāju un ātri pārvietojos atpakaļ uz iepriekšējo, veiksmīgo pozīciju. Pagaidīju kādas 5 minūtes, domāju jau iet tomēr ārā, kad ievērtēju, ka tomēr viena amfībija tuvojas manā virzienā. Neko – notēmēju, izšāvu un tiku arī pie otra bebrēna, kas bija ar kārtu mazāks. Tā nu devos mājās ar veseliem diviem bebriem.

Svētdien biju veiksmīgi izbraucis pa dienu ar laivām, bet tā kā mājās biju ap 20 un tēvs nebija aizbraucis medīt bebrus, tad nu vienojāmies, ka varētu tomēr aizbraukt uz karjeru un paskatīties vai vismaz vakarā tur ir sastopamas kādas pīles. Sākums gan nebija daudzsološs, jo neizskatījās, ka kāda pīle varētu atlidot. Taču noskaņojumu uzlaboja apkārt esošā daba un mākoņos atspoguļojošais saulriets.

Lēnām jau tuvojās krēsla, kad parādījās pirmie lielie lidojošie putni – dzērves. Tas viesa cerību, ka varētu sagaidīt arī pīles. Un daudz nebija jāgaida, kad pirmās pīles arī parādījās. Pirmās gan nosēdās karjerā nesasniegušas manu pozīciju, tāpēc nācās mainīt dislokācijas vietu, kas pēc nomaiņas bija nedaudz labāka. Kādu brīdi atlika tikai vien šaut pa dažāda lieluma, ātruma un augstumā lidojošajām pīlēm. Tās gan bija pārāk mazas un pārāk ātru un tālu lidoja. Līdz pēdējās divas gan nelidoja nedz pārāk ātru, nedz pārāk tālu, lai tiktu pie iespēja kādu dienu uzēst pīļu cepeti. Tā ka nākamās nedēļas nogalē ceru ēst pīļu cepeti.

Subscribe to Komentāri

Ir 3 komentāri! “Medības”

  1. Ko var darīt ar bebriem? Bebru cepetis?

     

    Artis Ozoliņš

  2. No bebru gaļas sanāk labas kotletes. Var jau droši vien taisīt arī kādu cepeti, bet kotletes ir ļoti gardas.

     

    martins

  3. Medības vispār ir tik aktiva atputa ka nekas cits nestav tam blakus.

     

    aktiva atputa

Ir ko teikt? Pasaki!

Sakāmais:


1 + = 4