13 Jūn 2011

LU SP Sporta spēles 2011

Pēc ilgāka pārtraukuma atkal sanāca piedalīties šajā, ikgadējā pasākumā. Lai arī bija piedāvājums pārstāvēt sportiskāku komandu, kas cīnītos par medaļu kopvērtējumā, tomēr izvēlējos palikt pie nacionālisma principa un pārstāvēju savas, Datorikas fakultātes, bāzēto komandu „Sabotieri“, lai arī tur bija daži cilvēki no citām fakultātēm. Sportiskie mērķi laikam bija vairāk sekundāri un laba atpūta bija svarīgāka.

Pēc atklāšanas un kopbildes varēja sākties sportošana. Sākums gan bija vairāk nekā graujošs, jo pamatīgi pamanījāmies zaudēt futbolā, ja to varēja nosaukt par futbolu. Bet lēnām tika iegūts priekšstats par to, uz ko katrs no mums ir spējīgs. Tālāk jau seko frisbijs, kurā sekoja nākamais nepatīkamais zaudējums. Arī nedaudz pamētāju šķīvīti, bet pārlieku veiklību šajā sporta veidā neizrādīju. Tālāk jau arī sekoja sporta veids, kuram biju nopietni gatavojies – virves vilkšana. Kā īsts vīrs biju paņēmis līdzi pārgājiena zābakus, lai var labāk pavilkt virvi. Rezultāts bija labs, jo pirmajā reizē uzvarējām abas cīņas. Sportiskā forma gan nebija tik laba, jo kājas pārāk neturēja tādu slodzi un bija pamatīgi savliktas.

Pēc tam sekoja arī viegla basketbola spēle, kurā gan pamanījos arī nedaudz ieļodzīt celi. Varēja just, ka iesildīts kārtīgāk tomēr ir veselīgi. Pēc spēles nedaudz to pakustināju un vajadzēja jau iet spēlēt volejbolu. Kur pēc kāda laika jau varēja just, ka tas ir atkal iesildīts un viss ir baigi labi. Atkāpei – pārsteidzoši daudz cilvēkus redzēju staigājam riņķī ar dažnedažādākajām traumām. Nākamajās sporta spēlēs laikam vajag sākt ar kolektīvo iesildīšanos, lai traumēto būtu vismaz nedaudz mazāk.

Volejbols izvērtēs vairāk nekā sīvs. Lai arī pirmajā spēlē nācās piedzīvot sīvu zaudējumu ar 1:2, tomēr spēle bija interesanta. Jāsaka, ka pirmo reizi sanāca spēlēt pie savējā tiesneša, kas nokož punktus savējiem. Zemāk redzamā bildē bija viena no tādām epizodēm, kur nosvilpa beigās strīdu, kaut gan normāli nobloķēju trešo uzbrukuma sitienu.

Pēc tam vēl pamanījāmies izspēlēt vienu futbola spēli, kurā atkal zaudējām, tomēr spēle bija sīvāka. Turklāt, viens no pretiniekiem bija ļoti sakarsējis savus nervus, jo pāris reizes pret viņu tika pārkāpti noteikumi. Spēles gaitā gan viņš nomierinājās. Šī spēle bija nozīmīga arī ar to, ka guvām arī goda vārtus. Pēc futbola gan vajadzēja iet vilkt autobusu. Tā kā bijām ar 24. kārtas nummuru, tad bija pietiekami ilgs laiks, lai varētu vienoties par kolektīvu taktiku, kā vilkt autobusu. Apsvērām dažādus variantus un beigās izvēlējāmies diezgan veiksmīgu, jo palikām 2. vietā, tikai pussekundi no pirmās vietas. Tā ka datoriķi nav nekādi sausiņi un autobusu var pavilkt ļoti labi.

Pēc autobusa vilkšanas gan sekoja neliela vilšanās, jo pusdienās atnācām pēdējie, tāpēc aukstā zupa jau bija beigusies, tēja bija beigusies un paveicās, ka tikām vismaz pie kartupeļiem un karbonādes. Pēc pusdienām gan uzreiz jau atkal vajadzēja atsākt sportot – vilkt virvi. Pretī stājās vēsturnieki un, lai arī cīņa bija sīva, tomēr spējām veiksmīgi uzvarēt abās reizēs. Pēc tam gan nācās atzīt viņu pārākumu strītbolā, pēc kura seko aizraujoša cīņa volejbolā. Cīņa atkal izvērtās līdz 3 setiem, kuros veiksme bija mūsu pusē un uzvara 2:1. Šajā spēlē 2. setā ieguvām arī atbalstītāju pulku, kas aktīvi bļāva „VFF, VFF“. Bet pēc tam, kad bijām uzvarējuši otro setu, kurā palīdzēju mūsu atbalstītājiem un arī visu laiku saucu „VFF“, tad gan trešajā setā viņi nedaudz pieklusa un nekas nepalīdzēja viņus uzmundrināt, lai atkal sāktu atbalstīt. Jāsaka, ka šī bija viena no foršākajām spēlēm, jo ir tik patīkami spēlēt, kad malā kāds atbalsta. Lai arī viņi centās atbalstīt pretiniekus, tomēr tas uzreiz iedot lielāku motivāciju spēlēt, lielāku prieku spēlēt.

Pēdējo futbola spēli gan izlaidu – vajadzēja pietaupīt spēkus. Šoreiz tā bija līdzīgāka, lai arī vajadzēja atzīt pretinieku pārākumu. Pēc futbola bija kārtējā frisbija spēle, kurā jau veicās krietni labāk. Un pēc tam bija arī pēdējā virves vilšana šajā dienā. Tā kā vajadzēja uzvarēt tikai vienu no divām cīņām, tad arī pirmajā reizē pretinieki vilka laba un spēja mūs uzvarēt. Otrajā cīņā labi jau vilkām mēs un pietiekami ātri izvilkām pretiniekus. Man gan liekas, ka daļēji šādu rezultātu sekmēja tas, ka viena no pusēm atrodās nelielā uzkalniņā.

Pēc tam bija arī spēle strītbolā, kurā sīvi cīnijāmies, bet zaudējām ar 3 punktu starpību, kaut gan bija iespēja pēdējās sekundēs tikt līdz -1, kas ļaut spēlēt pagarinājumu, jo bija jāspēlē līdz +2. Žēl, bet pēdējie divi tālmetieni lidoja grozam secen. Spēle viennozīmīgi bija laba, ar strītbola elementiem, bet pretinieku komandas meitene bija ļoti laba un savā ziņā izvilka viņiem uzvaru, jo sameta pietiekami lielu daļu savas komandas punktu. Vēlāk šī komanda arī uzvarēja strītbolā. Volejbolā ieradāmies gan tikai tad, kad bija jau nospēlēts pus sets. Tā kā daži nemācēja normāli samainīties, tad sets tika arī normāli zaudēts. Otrajā setā atkal pretiniekiem kaut kas negāja, tā ka uzvarējām mēs. Bet pēdējā setā tika konstanti servēts uz komandas biedru, kas netika pietiekami labi galā ar servju uzņemšanu, kā rezultātā zaudējums. Bet komandas biedri spēlējot par to nesatraucas un pareizi dara.

Beigās vēl tiek izspēlēta frisbija spēle, kura netika izspēlēta pusdienu pārtraukuma dēļ. Tajā arī veiksmīgi tiek gūta uzvara, tā ka pirmā diena tiek noslēgta uz pozitīvas nots sportiskā ziņā.

Vakara noslēgums gan nebija tik pozitīvs, jo daži komandas biedri nedaudz cieta konfliktā ar vietējiem iedzīvotājiem. No sērijas – atradās nepareizajā vietā un nepareizajā laikā, diemžēl. Tas nedaudz pabojāja kopējās pozitīvās emocijas, bet nu dzīvotāji visi ir.

 

Svētdiena sākās ar ziņām, ka ir iespēja piedalīties divās disciplīnās – virves vilkšanā un tautas bumbā. Vispirms bija tautas bumba, kur, lai arī notika spēkošanās, tomēr pretinieces izrādījās labākas un dalība šajā sporta veidā beidzās. Tālāk jau sekoja virves vilkšana. Pretiniekiem šoreiz bija krietni smagāki, tā ka cīņa bija sīva. Pirmajā vilkšanas reizē bija spraiga turēšanās pretī, bet beigās tomēr sekoja zaudējums. Apmainījāmies pusēm un vilkām vēlreiz. Šoreiz gan spēkošanās nebija tik ilga un veiksmīgi arī uzvarējām. Šai brīdī bija neliels pārsteigums, jo tā vietā, lai lozētu puses – tiesnes vienkārši uzliek ignore un saka, ka jāvelk. Lai arī sakritība ir faktā, ka abas reizes uzvarēja tā komanda, kas bija kalniņā. Galvenais tiesnes priekšlikums bija pārvietoties nedaudz uz malu, kur bija vēl neizmīdīta zālīte. Tā kā zālīte bija slapja un pārāk slīdēja, tad bija grūti noturēties un tikām aizvilkti un nācās samierināties ar zaudējumu. Toties tika iegūta iespēja iet gulēt pludmalē un baudīt sauli, kas arī tika darīts. Mājupceļš un pasākums veiksmīgi ir noslēdzies!

 

Tags: , ,

Subscribe to Komentāri

Ir komentārs! “LU SP Sporta spēles 2011”

  1. Brutāls bloks volejbola fotogrāfijā! Izskatās, ka meičai pirksts uz otru pusi aiziet. Auč! :D

     

    Artis Ozoliņš

Ir ko teikt? Pasaki!

Sakāmais:


8 × 5 =