24 Mar 2011

Besīgais basketbols

No vienas puses – labi vakar paskrēju un tas bija pozitīvi. No otras puses, pamatīgi izbesījos par pašu spēli. Daudzos gadus, ko jaunatnē pavadīju spēlējot dažādās volejbola sacensībās iemācīja, ka kauns nav zaudēt, bet kauns ir nespēlēt. Tad nu arī vakar par to besijos, ka tā nevar spēlēt. Atnākt uz spēli un nenoskaņoties spēlēt uz 100%, jo tā ir diezgan izšķiroša.
Var nekrist, var neiemest, bet nu tad ir jāmeklē citi ceļi kā iemest, nevis tikai mačīt no perimetra garām. Laikam viens no labākajiem bija, kad saspēles vadītājs pāriet pāri un uzreiz met pa grozu trīnīti. Tas diezgan normāli demoralizē komandu. Tagad jau laikam tikai jāsaņemas un jāmēģina uzvarēt atlikušās 2 spēles.

Man jau liekas, ka svarīgākais ir cīnīties no sākuma līdz beigām neatkarīgi no rezultāta. Es jau normāli izgāju noskaņojies. Jau pirmajās minūtēs cīnoties par bumbu sanāca kopā ar pretspēlētāju pabūt bortā. Var teikt, ka nospēlēju asi, bet nu savādāk jau pie bumbas nevar tikt. Pats gan arī nedaudz sadauzīju roku, bet vienīgā doma bija par to, lai nav asinis, jo tad būs jāiet malā. Otrajā puslaikā vēl viens pretinieks cīnoties par bumbu nedaudz ievilka pa pieri, bet ļoti minimāli. Viņš gan arī zolīdi atvainojās. Bet nu šāda cīņa man sāk patikt, ja spēle kļūst tough. Lai gan, lai šādi spēlētu, vajag arī raksturu, kas bieži vien daudziem pieklibo un tāpēc vairs nav tik vienkārši to noturēt.

Tāpat jau arī spēlēšana ar tiem, kas cīnās nekad nav vienkārša. Un ir jau vienalga vai spēlē vienā komandā vai pretējās, jo šī cīnīšanās jau vienmēr kaut kādā veidā pušo limitus. Un tā kā cīnies jau kopā ar visu komandu, tad jau daļēji vienmēr pušo arī visu komandu, lai tā cīnītos.

P.s. Reizēm jāprot cīnīties ir ne tikai sporta spēļu laukumos, bet arī pie sporta spēļu galdiņiem. Kur nu jau ir klasiskais vārds – nemiza – objeks no kopas, kas veidojas no negācijas kopai, kurā ir visas mizas. :D

Foto: Kaspars Zemītis

Tags:

Ir ko teikt? Pasaki!

Sakāmais:


3 × 5 =