9 Sep 2011

Argumentētā politika

Agrāk man likās, ka politika tā ir baigā štelle – ir interesanti, var veidot nosacīti notiekošos procesus un uzlabot vispārējo līmeni.  Bet praksē, pēdējie divi gadi, kas aizvadīti darbojoties studentu politikā, ir parādījuši bēdīgo faktu, kas Nežēlīga, tai nav nekādas saistības ar kaut kādu vēlmi uzlabot vispārējo līmeni, vai šī saistība brīžiem ir visai attāla. Un, ja vēlies lietas darīt savādāk, kā lielais vairums, tad vajag normālas iekšas, lai pārstāvētu savu viedokli, jo viss, kam ir novirze no vairākuma ir slikts un tas vairs nav normāls.

LU SP

Laikam jau jāsāk ar augstāko institūciju, kas Latvijas Universitātē pārstāv studentus. Kaut kādus studentus cilvēki jau tur pārstāv, bet reāli nav sajūtas, ka tiktu pārstāvētas vidusmēra studenta intereses. Manuprāt, liela daļa tur vienkārši ietusē, lai būtu forši, lai varētu iegūt kādu pieredzi veidojot pasākumus, bet cilvēki, kas domā par to, kā uzlabot studentu dzīvi tur gan nevar tik ļoti daudz sastapt. Bet no otras puses var jau saprast, ka tur nekas pārāk labs nevar sanākt, ja vēlēta politikas institūcija ne tikai veido politiku, bet arī paši organizē pasākumus, kas atbilst šai politikai. Laikam jau grūti atrast spējīgus cilvēkus, kas vēlētos darboties abās frontēs vienlaicīgi.

Katrā ziņā man ir palikušas ļoti spilgtas atmiņas no reizes, kad šī institūcija izskatīja to – vai vajadzētu atbalstīt izcilības studijas, kā atsevišķu novirzienu LU, kā tas tika rakstīts LU Stratēģiskajā plānā. Kāda klātesošā balsotāja argumentācija bija pavisam vienkārša – „ Kurš no mums, klātesošajiem, varētu studēt šādās izcilības programmās? Gandrīz neviens, tad varam arī neatbalstīt.“ (Precīzu citātu, diemžēl, vairs neatceros un pierakstīt nemēģināju, bet doma saglabājas tā pati.) Laikam šādā argumentācijas līmenī darbojas krievu sakāmvārds – „ Protif loma net prijoma“, kas latviski varētu skanēt – „Pret cirvi nekādi paņēmieni nestrādā“.  Vēl šo visu labi papildināja frāzes, ko cilvēki izteica – „Mēs jau atbalstām izcilību, bet nu ne šajā gadījumā“.

Sāgas noslēgums man patika ne mazāk, kā darbības sāgas laikā. Visi ir nonākuši līdz balsojumam un ir gatavi balsot atklāti. Nav jau nevienam nekas slēpjams. Es saprotu, ka būtu tikai normāli, lai studenti redz, ko nu katrs no viņu pārstāvjiem atbalsta un kā klātesošais ierosinu reģistrēt katra cilvēka balsojumu. Tā kā šāds precedents iepriekš nav bijis, tad ātri tiek atrasta izeja, kā nevajadzētu publiskot savu balsojumu, un tiek ierosināts balsot aizklāti. Kāpēc gan tautai vajadzētu zināt savus varoņus? Arī vēlāk uz iesniegumu ar lūgumu publicēt šo LU SP lēmumu tā, lai studenti to varētu pietiekami viegli izlasīt tiek sniegta noraidoša atbilde, jo visi lēmumi ir pieejami LU SP protokolos, un protokoli jau ir pieejami LU SP mājas lapā. Interesenti ar to var iepazīties šeit . (Jāatzīmē, ka jaunajā LU SP mājaslapā man kaut kā neizdevās atrast saiti uz LU SP informatīvo sistēmu, tā ka šobrīd publiski to vairs nevar atrasts, ja nezin, kur meklēt).

 

DF SP

Droši vien tik pat labi iespaidi man ir arī ar Datorikas fakultātes Studentu pašpārvaldi (DF SP). Var jau arī saprast cilvēkus, kam nespēj atrauties no savām saknēm un liekas, ka viss ir jādara kopā ar Fizikas un matemātikas fakultātes (FMF) SP un vienīgais veids, kā to darīt ir tā, kā tas līdz šim ir noticis. Pats labākais, ka arī argumentācija ir ļoti vienkārša – tā ir bijis un tā būs. Kāpēc? Tāpēc, ka tā līdz šim ir bijis un tiem, kas to atbalsta ir bijis tas pieņemams. Vai vajadzētu apskatīt citas iespējas? Kāpēc, ja ir viens risinājums, kas strādā, kāpēc vajadzētu meklēt vai nav kāds labāks?

Pēc būtības jau nav bijuši daudz diskutabli jautājumi – primāri jau tikai divi – kā tiek veidots pirmsaristotelis un kā tiek veidotas iesvētības. Pēc būtības šie jau ir svarīgi jautājumi, jo veido fakultātē studējošo garu un fakultātes tēlu. Liekas normāli, ka šādus pasākumus vajadzētu rīkot fakultātes iekšienē, nevis kopā ar kādu citu fakultāti. Kā nekā tie varētu būt divi būtiskākie pirmā kursa pasākumi, lai radītu kopības sajūtu studentos, kā arī piederības sajūtu savai fakultātei. Bet tā jau liekas, ka var uzskatīt cilvēki, kas nav piedalījušies šajos FMF pasākumos, jo skaidrs, ka ir tikai viens vienīgs variants – turpināt rīkot šos pasākumus kopā ar FMF. Vai tad nepietiek ar argumentu, ka tas strādā un ka ir kopīgais saiknes ar FMF?

Nu jau ir notikuši divi pirmsaristoteļi un drīz arī notiks otrās iesvētības. Jāsaka, ka visos gadījumos diskusijas ir izvērtušās, bet to būtība pārsvarā bija bezjēdzīga. Ja argumentācija ir ļoti vienkārša, tiek pieņemta kā aksioma un nekādi citi ieteikumi netiek apsvērti, tad jau laikam ir pašsaprotami, ka diskusijas rezultāts nevar būt abpusēji izdevīgs risinājums, bet vienkārši brute force vairākums. Ja pirmajā gadījumā par pirmsaristoteli tāds bija tiem, kas atbalstīja kopīgu ar FMF, tad otrajā tāds jau bija par DF neatkarīgu pirmsaristoteli. Nu tas jau ir noticis, ir bijis visai veiksmīgs un var tikai cerēt, ka vienkāršā pieeja – mums nu ir kaut kas veiksmīgs, tad nu neko nevajag mainīt strādās arī nākamajos gados. Katrā ziņā vismaz ir paaudze, kas ir piedalījusies šādā, neatkarīgā pasākumā un saprot, ka tas var būt foršs un aizraujošs. Vēl tikai var pieminēt, ka pirmajā reizē ierosinājums, ka vismaz piektdienas daļu var taisīt atsevišķi tika noraidīts, kā absolūti neizpildāms, tad nākamajā reizē jau bija progress un šāda iespēja pat tika apsvērta.

Tad nu ar iesvētībām progress ir jūtams, bet tas tāpat nav, manuprāt, tas labākais rezultāts. Ja pagājušajā gadā sākotnējais variants bija vienkāršs – līdz šim vienīgais iespējamais variants ir bijis iesvētības FMF, tad to vajag atkārtot. Lai gan pēc kādu divu stundu parunāšanas tika pieņemts daļējs kompromisa variants, ka iesvētībām tomēr būtu jāsākas DF un tās noslēgums varētu būt FMF. Salīdzinot ar sākotnējo variantu tas viennozīmīgi bija jūtams uzlabojums. Un arī pēc pasākuma tika atzīts, ka ir izdevies salīdzinoši labi. Vai šogad vajadzētu meklēt vēl labāku risinājumu? Nē, pagājušajā gadā taču tika sasniegts kaut kas labs, tāpat ir taču aksioma, ka vajag sadarboties ar FMF. Tā nu arī nobalsojām, ka vajag kopīgas iesvētības ar FMF, kas varētu būt līdzīgas iepriekšējā gada – pirmie posmi ir atsevišķi, bet pēdējie kopīgi. Var jau tikai minēt tos cilvēkus, kas atbalstīja šādu priekšlikumu – Ieva Nāgele, Ieva Rukšāne, Matīss Jurģelis, Atis Jurjāns, Jānis Putniņš, Krišijānis Šulcs, Artis Ozoliņš, Andris Niedrītis, Rihards Krišlauks un Kārlis Jēriņš. Una Pīrāga un Jurijs Osītis nebija spējīgi izlemt atbalstīt kādu no viedokļiem. ludfsp.lv/biedri varat šos cilvēkus arī aplūkot, ja esat no DF un atbalstāt viņu lēmumu, tad vismaz satiekot varēsiet paspiest roku. Vai arī tieši prejēji pajautāt šo cilvēku motivāciju balsojumā.

Nez, varbūt vajadzētu pieteikties pastāvēt kādā kopējā posmā, lai kārtīgi iesvētītu pārstāvjus arī no otras fakultātes? Gan jau mūsu pārstāvjus arī kārtīgi kāds pamanīsies iesvētīt.

 

Morāle

Nez, morāle jau daļēji varētu būt pavisam vienkārša – diez vai mūsu valstīt kaut kas baigi varētu mainīties, jo iespējamie politiķi aug tādi, kādi tie aug. Tāpat arī cilvēki, kas ir vairāk intelektuāli orientēti bieži vien neredz jēgu tērēt savu laiku, lai runātu ar cilvēkiem, kuriem bieži vien ir vienvirziena runāšana. Tāpat arī šādās vietās pietiek ar dažiem cilvēkiem, kas bļauj pietiekami skaļi, lai izveidotu kaut kādu vispārīgo viedokli un padarītu iespēju saprātīgi argumentēt vēl niecīgāku.

Droši vien lielākais trūkums studentu līmenī ir tas, ka daudzi vienkārši nesaprot, ka politikas līmenī mērķis ir domāt par labākām lietām, veidot stratēģiju un politiku kā sasniegt labākas lietas, nevis vienkārši realizēt kaut ko, lai būtu forši. Nav pietiekamas izpratnes, ka politika sevī ietver risinājumu izveidi par to, kur sabiedrībai pēc būtības būtu jāatrodas, nevis vienkārši noskaidrot un palīdzēt īstenot jautājumus, kur pati sabiedrība vēlas būt.

Un nav jau arī tik traki – ja ir daži domubiedri, nedaudz raksturs, vēlme pasēdēt un ilgi parunāt, tad var arī kaut ko izdarīt. Un ir arī labi cilvēki, kas vēlas kaut ko darīt, kaut ko sasniegt. Tikai reizēm tās darvas piles to visu nedaudz nomāc. Tāpat arī negatīvi to visu ietekmē politiskas un organizatoriskas institūcijas apvienojums vienā.

P.s. Var tikai visiem izglītoties un ieteikt izlasīt kādu no kritiskās domāšanas grāmatām, lai spētu argumentēti runāt par lietām.

Subscribe to Komentāri

Ir 6 komentāri! “Argumentētā politika”

  1. Haha, paldies Mārtiņ, tā izsmējos!

    (tu taču šo rakstu nebiji rakstījis nopietnā garā, ja?)

     

    Putns

  2. Dažreiz bīdot to “itkā svaigāko”, “itkā labāko”, “itkā citādāko” viedokli ir jāsaprot vai tas tiešām ir nepieciešams un vai studentiem un pašpārvaldei no tā būs kāds patīkams ieguvums.
    Studentu pašpārvaldei ir jādarbojas primāri domājot par studentiem, studentiem un vēlreiz studentiem. Fakultātes bīdīšana nav vissvarīgākā lieta ever, tas ir labs bonuss, bet to nekādā gadījumā nedrīkst uztvert kā pašpārvaldes darbības mērķi.

    Un jā, lai kādu viedokli izbīdītu tas ir jādara ar vairākumu, bet lai šo vairākumu iegūtu gan viedoklim gan viedokļa bīdītājam ir jāpatīk cilvēkiem un tie jāmāk piesaistīt, kā arī pašam aktīvi iesaistīties.

    Manuprāt diezgan loģiski ir tas, ka notiek tas, kas balsojuma laikā vispareizākais un patīkamākais liekas lielākajai daļai cilvēku, un pašpārvalde nav jāuztver kā vieta kur “tiek bīdīta f-inā politika”, bet vieta kur pamēģināt darboties. vieta kur pamēģināt kaut ko darīt, pēc tam arī var ķerties pie politikas.

    Kā arī ja gribās kaučko politiskāku uni mērogā tad ir jādodas uz LSA cik dzirdēts viņiem tur iet interesanti.

    un vēl viena lieta, ko nespēju izprast loģikā, kas šajā rakstā staigā apkārt un ir vēl dažos indivīdos – kapēc draudzība ar foršiem un mums interesantiem cilvēkiem jūsuprāt tiek uzskatīta par “sātana izdzimumu”? iespējams tu to varēsi labāk paskaidrot.

     

    MārisB

  3. Students bez fakultātes vai universitātes vairs nav students. Tāpat arī fakultātei un universitātei ir vajadzīga kritiskā masa studentu. Un sasniedzot optiomālo attiecību ieguvēji ir abas puses.

    Māri, lieliski uzvēri faktu, ka viedokļa argumentācija ir dikai daļēji būtiska, jo tik pat būstisks ir tas, kas pārstāv viedokli. Kas nozīmē, ka cilvēks, kurš spēs izdomāt labas lietas, bet nespēs pietiekami patikt cilvēkiem var vienkārši neko nedarīt, jo vairākumu nesavāks. Vai tā ir tā darbošanās, par ko tu runā?

    Ja pašpārvalde nebūtu vēlēta organizācija, tad tā noteikti varētu būt vieta, kur tikai pamēģināt. Bet tā kā tā tomēr ir vēlēta organizācija, tad ir ļoti dīvaini teikt, ka ir teorētiski kādi pienākumi un tiesības, bet par pamēģināšanu nekādas atbildības nav.

    Kur tu, Māri, redzi, ka kāda draudzība tiktu uzskatīta par “sātana izdzimumu”? Mani ir mācījuši, ka ir lietas, kuras tu dari ģimenes ietvaros un ir lietas, kuras dari ar draugiem. Piemēram, diez vai būs daudz ģimenes, kur priecīgi uzņems domu, ja Ziemassvētkos taisīsies iet izklaidēties ar draugiem, tā vietā, lai pasēdētu ar ģimeni.

     

    martins

  4. Paldies par lielisko rakstu un ieskatu studentu pašpārvalžu aizkulisēs! Nedaudz skumji, bet nepārsteidz.
    Savukārt, pārsteidz Māra aprakstīte “personības pievilcības” faktora lielā nozīme un pašpārvaldes kā vietas, kur parotaļāties redzējums.
    Robert C. Gay reiz teicis: ” Honoring conscience, not conformity of thought or tradition, is what matters.”

     

    Līva

  5. Līva, uztver visu ar nelielu devu kritikas. Šeit ir pārstāvēts tikai autora ļoti subjektīvais viedoklis. Ja gribi patiesu ieskatu SP aizkulisēs, ir iespēja gan apmeklēt sēdes pašai, gan parakstīties uz un lasīt DF SP meillisti (kas ir publiska) ;)

     

    Putns

  6. Putn, kas liek domāt, ka man trūkst kritikas?
    Autors ir aprakstījis vairākus notikumus. Protams, no sava skatu punkta, bet pieminot konkrētus faktus.
    “Ja gribi patiesu ieskatu SP aizkulisēs…”
    Vai ir pamats uzskatīt, ka kaut kas no rakstītā neatbilst patiesībai?

     

    Līva

Ir ko teikt? Pasaki!

Sakāmais:


4 × 6 =