11 Mai 2011

Ambīcijas un rezultāti

Pēdējā pusotra gada laikā, ko esmu pavadījis aktīvi studentu pašpārvalžu vidū, esmu ievērtējis vienu izteiktu lietu – ir pietiekami daudz cilvēku ar ambīcijām. Diemžēl, pārāk bieži tie ir cilvēki ar skaļu muti un ambīcijām, bet bez pietiekamas apņēmības vismaz daļu no ambīcijām pārvērst par rezultātiem. Jā, nevar noliegt, ka daudzo ambiciozo cilvēku vidū ir arī tādi, kas ne tikai runā, bet arī dara un izdara. Un patiesībā prieks par šiem cilvēkiem.

Ambīcijas jau pēc būtības nav nekas slikts, tās ļauj domāt par lielākām lietām, domāt par to sasniegšanu un reizēm arī tās sasniegt. Taču no savas pieredzes liekas, ka bieži vien cilvēki, kas tikai ambiciozi runā, bet nav pietiekami gatavi darboties, gūst lielāku atbalstu par cilvēkiem, kas varētu arī panākt taustāmu rezultātu. Un tas, patiesībā, ir pats bēdīgākais visā šajā pasākumā. Balsots tiek par ambīcijām, nevis rezultātiem. Un tāds pēc tam arī ir rezultāts, ka liela daļa no lietām paliek kā domu lidojums gaisā nevis taustāms materiāls.

Varētu jau taisīt pētijumu, kāpēc tā notiek, noteikti varētu izdarīt arī kādus secinājumus. Vismaz, manuprāt, viens no cēloņiem varētu būt tas, ka bieži aiz šiem cilvēkiem nestāv citi, mazāki, cilvēki, kas var un vēlas to visu reāli izdarīt. Un ambīcijas jau neļauj iet un uzrunāt cilvēkus individuāli, lai viņi to vēlētos izdarīt. Tiek labi pastāstīts, ka to vajag, liela daļa piekrīt, ka to vajag, taču iniciatīva izpaliek un arī netiek mudināta, lai tāda iniciatīva notiktu. Tā nu visi labi parunā un pēc laika gaismas pils būvētājs aiziet, un vietā nāk kāds cits. Bet rīcība izpaliek. Un varbūt balsot par ambīcijām arī ir vienkāršāk, jo pēc tam jau nekas konkrēts nebūs jādara.

Nosacīti man arī ir neliela pieredze ar ambīcijām un rezultātiem. Laikam jau pietiekami laba pieredze, jo daļēji savas ambīcijas pratu nolikt malā, lai tiktu pie taustāma rezultāta. Un nebija jau tikai tā, ka sākumā bija tikai ambīcijas un nebija nekāds rezultāts. Patiesībā, rezultāts bija pietiekami ātri, jo ar kolēģi, kurš domāja līdzīgi, ātri īstenojām vismaz vienu lietu, kas bija pietiekami svarīga, manuprāt, taču citiem tā likās iespējams laba, bet turpināt darīt to neviens nevēlējās. Un arī neko daudz citu uzsākt, darīt neviens pārāk nevēlējās. Savā ziņā tas bija diezgan kritiski, ka redzēju, ka nekas nenotiek, lai arī es pats biju gatavs palīdzēt un darīt. Bet no otras puses tas bija lūzuma punkts. Brīdī, kad es biju gatavs nolikt savas pilnvaras, jo, manuprāt, nekas nenotiek un nesanāk, es ieraudzīju, ka lietas nav nemaz tik sliktas, jo es redzēju, ka cilvēki man tic un gaida, ka es viņiem palīdzēšu. Tā nu vienā brīdī es sapratu, ka noliekot savas pilnvaras būs tikai sliktāk, jo paies atkal laiks, kamēr cilvēki atkal kādam ticēs un kaut ko vēlēsies darīt.
Un laikam tas man ir iemācījies vienu mazu lietu – ambīcijas jau nepalīdz neko panākt un realizēt. Aiz ambīcijām ir jābūt vairākiem cilvēkiem, kas to grib izdarīt. Un vēl labāk, ja vadītājs nemaz nav ambiciozs, jo tad viņš palīdzēs realizēt citu cilvēku ambīcijas, jo aiz katras ambīcijas tad stāvēs jau vismaz divi cilvēki – viens, kas to izdomāja, un vadītājs, kas atbalsta ambīcijas realizāciju. Un patiesībā, kad es sāku palīdzēt realizēt citu cilvēku ambīcijas, tad sāka notikt daudz vairāk. Jo vajadzēja pastāvēt klāt tikai cilvēkiem, kas dara lietas, ko viņi vēlas un kas viņiem patīk.

Laikam jau moralē ir vienkārša – vajag mācīties atšķirt cilvēkus, kas plāno realizēt savas ambīcijas, no tiem, kas plāno palīdzēt realizēt citu ambīcijas, kas reizēm var sakrist arī ar viņa ambīcijām.

Subscribe to Komentāri

Ir 2 komentāri! “Ambīcijas un rezultāti”

  1. Ir daļa patiesības, ir daļa ne tik lielas patiesības, bet ir daudz liekvārdibas un pārāk daudz vārda “ambīcijas” un izteikta SP valoda.

    Bieži vien SP cilvēkiem lielā ambīcija ir “Mērķi”, bet reti kurš spēj saredzēt soļus kā to sasniegt, iegūt resursus (laiku, naudu, cilvēkus) un visu to stabilizēt.

     

    Mērija Anna

  2. Ambīcijas un mērķi savā ziņā ir sinonīmi. Mērķi gan ir “redzamāki” par ambīcijām.
    Un resursi jau visur ir kritiskais punkts, lai sasniegtu mērķus. SP spēja nodrošināt resursus ir vēl kritiskāka, daudzi saskaras ar šīm grūtībām un atmet ar roku.

    P.s. Var droši arī rakstīt lietas, kurām nepiekrīti!

     

    martins

Ir ko teikt? Pasaki!

Sakāmais:


5 + 9 =