28 Jūn 2011

Jāņi aizvadīti

Pēdējās pāris nedēļas bija savā ziņā saspringtas un vajadzēja domāt blakuslietām, kas bija nedaudz svarīgas un tajā pašā laikā arī ļoti nogurdinošas. Lobēšana nekad nav pārāk viegla, bet lobēšana principiālos jautājumos var kļūt vēl nomācošāka. Bet vismaz lobēšanas rezultāts papildus nelika vilties, lai arī nebija tālu no tā. Un tā visa procesa noslēgumā bija tāds iekšējais nogurums, vēlme vienkārši apgulties un skatīties griestos. Un patiesībā labi, ka seko četras brīvas dienas, kuru laikā tieši to varēja arī izdarīt – apgulties un skatīties griestos.
Vispirms jau bija Līgo vakars. Varbūt apzināti necentos meklēt kādu citu variantu ar vairāk cilvēkiem, līgo dziesmām un citām atrakcijām visa vakara garumā. Tā vietā gāju sēdē pludmalē pie ugunskura kopā ar pludmales dīkdieņiem. Un tas bija patiešām forši. Visu vakaru vienkārši sēdēt pie ugunskura ar iekšēju mieru. Pāris reizes atnesot malku, kas kuras pietiekami ilgi. Turklāt sēdēšana bija ar vērienu, jo jau sākumā atnesām arī dīvānu, lai var sēdēt normāli, kā cilvēki, ar ērtībām.

Nav jāsatraucas par kaut kādām sarunām, kāds kaut ko pastāsta, vai vienkārši pasmejas par kaut ko. Un tu sēdi, veries kā lēnām apvārsnis no tumša paliek gaišāks un gaišāks. Līdz pie padebešiem mākoņi lēnām paliek sarkanā nokrāsā. Un pie apvāršņa lēnām parādās saule.

No rīta vēl tikai aizeju līdz jūrai, noģērbjos, nopeldu savus 100m un viss ir pavisam forši. Ūdens gan bija diezgan pavēss un vairāk par 100m arī bija pagrūti peldēt, jo rokas lēnām sāka atsalt. Toties kopējais rīta atsvaidzinājums ir foršs. Sirds nedaudz no tā visa sāk dauzīties, bet tas tāds blakusefekts no peldes aukstā ūdenī.
Un pašsajūta, domas pēc šādas nakts uzreiz nedaudz pamainās. Parādās motivācija, vēlme kaut ko darīt. Iestājas iekšējs miers.

Un tad vēl paliek vēl 3 brīvas dienas, kurās var turpināt gulēt un neko pārāk nedarīt. Profilakses pēc pēc ilgāka pārtraukuma uzspēlēt kādu datorspēli. Sagaidīt ciemos kolēģi, kuram vajag nedaudz palīdzēt ar mācībām, kam paralēli, tiek arī pacepta gaļa, un vienkārši labi pavadīts laiks svaigā gaisā.
Tāpat arī tiek atrasta plauktā guļošs tējas maiss, kas atvests no ceļojuma pēdējā atvaļinājuma laikā. Kurš nu beidzot ir jāsāk pārvērst no kaltētas tējas par vārītu tēju. Var redzēt, ka tēja ir nedaudz pastāvējusi, jo nav tā sarkanā tējas nokrāsa, kam vajadzētu it kā būt, bet tajā pašā laikā man tēja tāpat garšo. Tā ir nedaudz sīva, bet patīkami uzmundrinoša. Tagad tikai būs jāmēģina tā visa izvārīt vasaras laikā.

Subscribe to Komentāri

Ir komentārs! “Jāņi aizvadīti”

  1. Jā, dažreiz vienkārši pasēdēt un pavērot liesmas ir viss, kas nepieciešams. Un dīvāns pludmalē – stilīgi! :)

     

    Artis Ozoliņš

Ir ko teikt? Pasaki!

Sakāmais:


8 + 6 =